> Forumi > Vācu valodas kursi un zināšanu banka > VĀCU GRAMMATIKAS INFORMĀCIJA...(Visa mana vācu valodas gramatikas informācija, ko uzzināju kursā)
-
1 NOMINATĪVS (NOMINATĪVAIS LIETS)
2-AKKUSATİV (İ HALİ)
3-DATİV (E HALİ)
4-ĢENITĪVS (ĢENITĪVU STĀVOKLIS) Tālāk redzamā secība 1,2,3,4 parāda šos stāvokļus...KONKRĒTU RAKSTU PIELĀGOŠANA
DER DAS DİE DİE (PLURAL)
1-der gutE Mann das gutE Kind die gutE Frau die gutEN FrauEN
2 no gutEN Mann das gutE Kind die gutE Frau die gutEN FrauEN
3-dem gutEN Mann dem gutEN Kind der gutEN Frau den gutEN FrauEN
4-des gutEN MannES des gutEN KindES der gutEN Frau der gutEN FrauEN1 labs vīrietis labs bērns laba sieviete labas sievietes
2- Labs vīrietis, labs bērns, laba sieviete, labas sievietes
3 - Labs vīrietim, labs bērnam, labs sievietei, labs sievietēm
4-Labs vīrietis ir labs zēns, laba sieviete ir laba sieviete
INDIVIDUĀLO RAKSTU PIELĀGOŠANA
EIN EIN EİNE
1- ein gutER Mann ein gutES Kind eine gutE Frau No PLURAL
2-einen gutEN Mann ein gutES Kind eine gutE Frau
3-einem gutEN Mann einem gutEN Kind einer gutEN Frau
4-eines gutEN MannES eines gutEN MannES einer gutEN Frau1-labs vīrietis labs bērns laba sieviete labas sievietes
2- Labs vīrietis, labs bērns, laba sieviete, labas sievietes
3- Labam vīrietim, labam bērnam, labai sievietei, labām sievietēm
4- Labs vīrietis, labs bērns, laba sieviete, labas sievietesKEIN (negatīvs raksts) piesaista tāpat kā ein. TAS IR Daudzskaitlis IR
keine kleinen Kinder (nav maziem bērniem)
keine kleinen Kinder (nav maziem bērniem)
keinen kleinen Kindern (nevienam mazam zēnam)
keiner kleinen Kinder (nav maza zēna)
Konjugācijas teikumā bez raksta ir šādas:
1-gutER Mann kleinES Kind gutE Frau kleinE KindER
2-gutEN Mann kleinES Kind gutE Frau kleinE KindER
3-gutEM Mann kleinEM Kind gutER Frau kleinEN KinderN
4-gutEN MannES kleinEN KindES gutER Frau kleinER Kinder
MEİN(der) MEİN(das) MEİNE(die) MEİNE(daudzskaitlī)
mein gutER Sohn mein gutES Kind meine gutE Mutter meine gutEN Bücher
meinen gutEN Sohn mein gutES Kind meine gutE Mutter meine gutEN Bücher
meinem gutEN Sohn meinem gutEN Kind meiner gutEN Mutte meinen gutEN Büchern
meines gutEN SohnES meines gutEN KindES meiner gutEN Mutter meiner gutEN Bücher
(šauj tāpat kā divdomīgais)mans labs dēls mans labs zēns mana laba māte manas labās grāmatas
mans labs dēls mans labs zēns mana laba māte manas labās grāmatas
Manam labajam dēlam Manam labajam bērnam Manai labai mātei Manām labajām grāmatām
mans labais dēls mans labais bērns mana labā māte manas labās grāmatas
DIESER DIESES DIESE DIESE (vairāk)
dieser Būda dieses Heft diese Žanrs diese Hefte
diesen Būda dieses Heft diese Žanrs diese Hefte
diesem Būda diesem Heft dieser Žanrs diesen Heften
dieses Hutes dieses Heftes dieser Žanrs dieser Hefte
(šajā vietniekvārdā, tāpat kā konkrētajā)Šī cepure, šī piezīmju grāmatiņa, šīs durvis, šīs piezīmju grāmatiņas
Šī cepure, šī piezīmju grāmatiņa, šīs durvis, šīs piezīmju grāmatiņas
šī cepure, šī piezīmju grāmatiņa, šīs durvis, šīs piezīmju grāmatiņas
no šīs cepures, no šīs piezīmju grāmatiņas, no šīm durvīm, no šīm piezīmju grāmatiņām
-
TEIKUMA VEIDOŠANA VĀCU VALODĀ…
Teikumi pēc to struktūras tiek iedalīti divos: 1)- VIENKĀRŠS TEIKUMS 2)- SAlikts TEIKUMS.
1) - VIENKĀRŠS TIESUMS:
Vienkāršais teikums (einfacher Satz) ir teikums, kas tiek veidots tikai ar vienu locījuma darbību un satur tikai vienu spriedumu.Ayşe putzt sich jeden Tag die Zahne (Ayşe katru dienu tīra un tīra zobus)
Meine Tocher bereitet das Essen vor. (Mana meita gatavo vakariņas)… patīk2) Apvienotais teikums:
Saliktais teikums (zusammengesetzter Satz) savukārt ir teikums, ko lieto ar vairākiem darbības vārdiem un satur vairāk nekā vienu spriedumu.Saliktais teikums var sastāvēt no divām vai vairākām bāzēm, kā arī no vienas PAMATS (HAUPTSATZ), vienas vai vairākām PAMATKLAUSĒM (NEBENSATZ).
a) -Divi Pamata teikumi: / Ich bat ihn um eine Zigarette /, aber er hatte keine Zigarette /
(Pamata teikums) (Pamata teikums)Ich will Deutschlan studieren /, deshalb lerne ich Deutsch
(Pamata teikums) (Pamata teikums)b) -Viens PAMATS un viens vai vairāki SIDE teikumi:
Ayşe konnte nicht an der Prüfung teilnehmen /, weil sie schwer crank war
[Pamata teikums] (Blakus teikums)Pamata teikums un teikuma elementu izvietojums:
Vācu valodā pamata teikumā ir šādi punkti:
1-SUBJECT (priekšmets), 2-LOAD (pradikat), 3-OBJECT (objekts), 4-OTHERS (piemēram, marķieri ...)
Pirmajā vietā ir PRIEKŠMETS, otrā ir DARBĪBAS VĀRDS, UZZĪMĒTS ATTIECĪBĀ UZ PRIEKŠMETU, tad OBJEKTS... utt.
Teikuma struktūra vācu valodā: (SUBJECT + LOAD + OBJECT) Es izveidoju formulu un šo vācu valodā ÖYN
Teikuma struktūra turku valodā: (SUBJECT + OBJECT + LOAD) ONY turku valodā
LIKUMA ELEMENTU LIETOŠANA VIETĀ:
Ja pamata teikumā ir AKKUSATIVOBJEKT vai DATIVOBJEKT un tie tiek izmantoti kā vārdi, vispirms nāk DATIVOBJEKT un pēc tam AKKUSATIVOBJEKT.
Tātad DATIVE + AKKUSATİV (parastā teikumā)
PIEMĒRS: Mein Onkel schenkt SEİNEM SOHN, / İNEN COMPUTER (mans tēvocis dāvina dēlam / datoru)
(datīvs) / (akuzatīvs)(Mans tēvocis dāvina savam dēlam / datoru) UZ: DĒLAM (dativ) KAS: DATORS (akk.
Bet, ja persononpronomona vietā tiek izmantots viens no šiem, ADIL formātā esošais tiek runāts pirms otra.PIEMĒRS: Mein Onkel schenkt IHM (izstāde) / EİNEN COMPUTER (mans tēvocis viņam / datoram dod.)
(datīvs) / (akuzatīvs) (d) (a)tagad uzmanies šeit !!
Mein Onkel schenkt İHN (vietniekvārds) / SEİNEM SOHN (Mans tēvocis dāvina VIŅU / kā dāvanu savam dēlam.)
(akk) / (dativ) (a) (d)
Šeit tas mainījās..akkusativ bija priekšā, dativ bija toreiz..kāpēc? Tāpēc, ka teikumā bija vietniekvārds .. Kas tas bija?
Mein Onkel schenkt İHN(lietvārds) / İHM(lietvārds) (Mans tēvocis dāvina VIŅU/VIŅU.)
(akk) (dat.)
TĀTAD, TEIKUMĀ VIENMĒR IR PRIEKŠVĀRDI, JA TEIKUMĀ IR DIVI VIETNIEKVĀRDI, AKKUSATİV VIENMĒR IR PRIEKŠĀ...
Īsumā: Vācijā parastajā teikumā parastajā teikumā Dativ, tad Akkusativ .. bet, ja teikumā ir taisnīgs (personalpronomen) (neatkarīgi no tā, vai dativs vai akkusativation) vienmēr ir priekšā… .. Ja vienmēr ir tiesu (personalpronomen), vienmēr pirms Akkusativ Dativi IENĀKUMI…
Normāls teikums... datīvs+akuzatīvsJa ir 1 vietniekvārds… vietniekvārds vispirms (dat vai akk. nav nozīmes)
Ja ir 2 vietniekvārdi… tas kļūst par akkusativ+dativ… (ja kārtīgi izpētīsit augstāk minētos piemērus, jūs to sapratīsit labāk..)Es atkal sniedzu teikumu paraugus
NORMĀLS TEIKUMS: Ich wasche MİR / DIE HÄNDE (Es mazgāju rokas.)
(dat) / (akk)SODA ar godīgu tajā: Ich wasche SIE / MIR (es tos nojaucu)
(akk) / (dat)
Ja teikumā teikts vācu valodā, visi iespējamie teikuma elementi, ieskaitot pasūtījumu, būs šādi.PRIEKŠMETS + PIEKRAKSTĪGĀ DARBĪBA (darbības vārds) + LAIKA vārds + dativOBJEKT + KĀPĒC vārds + STILA vārds + ACCUSATIVEOBJECT + LOCATION vārds
īss priekšmets + locīts darbības vārds + laiks + objekts + vieta…..(ich + lese + heute + Deutsch + zu Hause)
PIEMĒRA TIESUMS: (iepriekšējās tabulas skaidrojums ar teikumu)
Er / schrieb / gestern / seinem Direktors / Weger Dieser Sache / voller Angst / einen Brief / nach Bonn
(ö) / (d.e) / (zmn) / (d.obj) / (kāpēc blr vārds) / (stils br vārds) / (akk obj) / (vieta)
TAS IR TAD, KAD PRIEKŠMETS NOMAINĀTS SAKĀnormāls teikums: ICH RASİERE MİR HEUTE DEN BART (priekšmets + terakcija + laiks + objekts) (nominativ + dativ + akkusativ)
laiks sākumā: HEUTE RASİERE ICH İHN MİR (laiks+darbības vārds+priekšmets+objekts) (nominativ+akkusativ+dativ)
1) ROTĀCIJAS DARBĪBAS
Ja subjekta paveiktā darba ietekme atkal tiek vērsta uz viņu pašu, šīs darbības sauc par REFLEXIVE ACTION. Atstarojošās darbībās subjekts parasti ir dzīvas būtnes. Vācu valodā šādas darbības tiek izmantotas ar SICH refleksīvpronomeniem. (Piemēram, SİCH FREUEN: priecāties).
Refleksīvās darbībās, kad objekts (Akkusativobjekt) nāk pēc SIC refleksīvā vietniekvārda, mich un dich 1. un 2. vienskaitļa personā pārvēršas virziena stāvoklī (Dativ) un kļūst par MIR vai DIR.
MİCH (akuzatīvs)
MIR(datīvs)
DİCH
REŽSİCH WASCHEN: mazgāt (Akkusativ) SİCH DIE HÄNDE WASCHEN: mazgāt rokas (Dativ)
ich wash MICH—- -Es mazgāju. ich wasche MİR die Hände
Es mazgāju rokasdu wäschst DİCH—- -Jūs mazgājat du wäschst DİR die Hände
Jūs mazgājat rokaser-sie-es wäscht SİCH—Viņš mazgā rokas er-sie-es wäscht SİCH die Hände—Viņš mazgā rokas
wir waschen UNS
Mēs mazgājam ar vadu mazgātu UNS die Hände
Mēs mazgājam rokasihr wascht EUCH
-Jūs mazgājat ihr wascht EUCH die Hände
tu mazgāji rokassie waschen sich
viņi mazgājas sie waschen SİCH die Hände — viņi mazgā rokasSie waschen SICH
Jūs mazgājat Sie waschen SİCH die Hände
Jūs mazgājat rokas
2) NEATGRIEŠANĀS DARBĪBAS
SIC WASCHEN darbība, ja to lieto bez SIC, ir NETIKŠANAS DARBĪBA un nozīmē MAZGĀŠANU.
etwas waschen: kaut ko mazgāt.
ich wasche meine Hände: Es mazgāju rokas……kā…Refleksijas darbības mēs parasti varam sadalīt divās grupās. Dažus no tiem vienmēr lieto kopā ar SIC, citus var izmantot gan ar, gan bez sich.
Sniegsim refleksīvo darbību piemērus, kas vienmēr tiek izmantoti kopā ar sich:
SYCH BEEİLEN: veltiet laiku
SİCH ENTSCHLİEßEN: galīgā lēmuma pieņemšana
SİCH ERHOLEN: atpūsties
SİCH KÜMMERN: rūpēties
SĪCHS ŠEMENS: kaunēties
SİCH SEHNEN: ilgoties, ilgoties utt.
Sniegsim gan refleksīvu, gan nerefleksu darbību piemērus:SİCH ÄNDERN: lai mainītu ÄNDERN: lai mainītu
SİCH BEWEGEN: pārvietoties BEWEGEN: pārvietoties
SİCH FÜRCHTEN: baidīties FÜRCHTEN: nobiedēt
SİCH RASİEREN: skūties RASİEREN: skūties
SİCH STELLEN: stāvēt STELLEN: likt
SİCH TREFFEN: satikt TREFFEN: trāpīt
SİCH WASCHEN: mazgāt WASCHEN: mazgāt……………………..kā….ich wasche mich:Es mazgāju (atgriežama)
ich wasche das Kind: Es mazgāju bērnu (NEVIS ATGRIEZTIES)
SİCH KÄMMEN: skenējams .. (Ali steht vor dem Spiegel und ali kämmt sich)
SİCH UNTERHALTEN: tērzēt (Wir sitzen an dem Tisch und wir unterhalte uns)
SİCH DUSCHEN: mazgāties dušā .. (Nach dem Sport dusche ich mich)
SİCH ERKÄLTEN: saaukstēties… (Ohne Mantel erkälst du dich)
SİCH SCHÄMEN: kaunēties… (er schämt sich nicht)
SİCH FREUN: priecājieties… (Freust du dich, dass dein Freund kommt?)
SİCH LEGEN: apgulties… (Er ist müde,er legt sich ins Bett)
SİCH ERKUNDİGEN: Konsultācijas
SİCH BESSERN: Labāk
SIEŠS SĀKĀS: sastapties
SİCH SONNEN: sauļoties… (ich sonne mich: es sauļojos… utt.)
SİCH ERHOLEN: atpūsties
SİCH TREFFEN: satikt..(ich treffe mich mit meiner Tochter ODER wir treffen uns …..)
SİCH ERİNNERN: atcerēties .. (erinnerst du dich an mich?)
SİCH UMZİEHEN: mainīt… UMZİEHEN: pārvietoties (bez sich)
Tuvojas SICH NÄHERN:
SİCH VORSTELLEN: iepazīstināt…..(darf ich Ihnen meinen Freund vorstellen?)
SİCH INTERESSIEREN: interesēties, interesēties .. (İch interessiere mich für Fussball)
SİCH LANGWEİLEN: Lai būtu garlaicīgi
SİCH FREUEN: Priecājos…. (ich würde mich freuen: es priecājos…….ich habe mich sehr gefreut: es esmu tik priecīgs)
SİCH WUNDERN: būt pārsteigtam WUNDERN: pārsteigt (bez sich)
SİCH İRREN: kļūdīties
SĪCH BEEİLEN: steigties. NODALĀMAS UN NENODALĀMĀS PERSONAS.
Predikāti predikātos…VERBEN MİT PRÄFIX
Prefiksi ietekmē darbības vārda (darbības vārdu) nozīmi, kas nāk pirms tā. prefiksus sadala 3, ja tos lieto teikumā.
1 - predikāti nav atdalīti no prefiksiem (UNTRENNBARE VERBEN)
2 - predikāti, atdalīti no prefiksiem (TRENNBARE VERBEN)
3- Prefiksi tiek sadalīti trīs kā atdalīti, tā arī neatdalīti predikāti (TRENNBARE / UNTRENNBARE VERBEN).
1. UNTRENNBARE VERBEN (NEATŠĶIRTAIS) — NICHT TRENNBARE VERBENverben mit den prafixen (neatdalāmi predikāti)
Predikāts (darbības vārdi), kas sākas ar BE- EMP- ENT- ER- GE- MISS- VER- ZER, nekad netiek atdalīti…BESTELLEN (pēc pasūtījuma) - GEFALLEN (patīk) - MİSSFALLEN (nepatīk) - EMPFEHLEN (ieteikt) - ERZAHLEN (pateikt) - ZERREİSSEN (saplēst) - BEGINNEN (sākt) - BEZAHLEN (maksāt) - ERWARTEN (uz pagaidi)
piemērs: ich habe einen Īss bekommen… (perektif)…
ich bekommt einen Īsumā.. (priekšsaka)…. patīk…
ich sākums...
ich bezahle……
ich erwarte……
ich vereinbare……
2- TRENNBARE VERBEN (kreisajā pusē)
galva AB- MİT- AN- AUF- EİN- AUS- BEİ- VOR- ZU-FERN …. Predikāti, kas sākas ar utt., tiek atdalītiEİNSTEİGEN (braukt) - AUFSTEHEN (piecelties) - EİNKAUFEN (iepirkties) - FERNSEHEN (skatīties televīziju) - ANFANGEN (sākt) - AUSSCHALTEN (patīk izslēgt ievēlētos ...)
piemērs: ich steige in den Bus ein (preasens) Es kāpju autobusā
ich bin in den Bus eingestiegen (perektif) Es iekāpu autobusā. Perfecte tiek darīts ar seinu, lai izkāptu, uzkāptu, aizietu, atnāktu, nomirtu, izkausētu utt.
ich stehe auf. (preasens) …….ich bin aufgestanden (perf)
ich kaufe ein.(preasens)………..ich habe eingekauft (perf)
ich sehe paparde.(preasens)……….ich habe ferngesehen(perf)
3- TRENNBARE ODER NICHT TRENNBARE VERBEN (GAN ATBILSTOŠĀS, gan NEAIZSTĀJOŠĀS KRAVAS)
DURCH- ÜBER- UM- UNTER- WİDER- WİEDER.. utt...
VERBES, KAS VEIDOTAS AR SEINU ..ANKOMMEN……………………IST ANGEKOMMEN
ABFAHREN……………………IST ABGEFAHREN
AUSTEIGEN…………………….IST AUFGESTANDEN
BLEİBEN……………………..İST GEBLİEBEN (īpaša situācija. To dara ar SEIN, lai gan nav kustības
FLIEGEN…………………………..IST GEFLOGEN
KOMMEN…………………………..IST GEKOMMEN
GEHEN……………………………IST GEGANGEN
MITFĀRENS…………………IST MITGEFAHREN
SEINS……………………………ISTS GĒVESENS
LAUFEN………………………IST GELAUFEN……….kā…. Vārdi, kas norāda VIETA-LAIKS-DIENA….
DIENAS, DIENAS LAIKU, MĒNEŠU UN SEZONU DEFINĪCIJA VIENMĒR (DER)
DIE ZEIT…….GRIB?MĒS PASAKAM AR (UM), KAD RUNA LAIKS ..
DIE UHRZEIT: um zwei Uhr (pulksten divos)
um halb neun (astoņarpus)PIEMINOT DIENAS, TĀS VIENMĒR TIEK SAKAS AR (AM) – VIENTI TAS SAKA KĀ (NACHT) IN DIE NACHT….
DIE TAGEZEIT: esmu Morgen (no rīta)
morgens (no rīta)
İN DER FRÜH (agrs rīts)
esmu Vormittag (pirms pusdienlaika)
formāttags (pirms pusdienlaika)
esmu Mittag (pusdienlaiks)
mitags (pēcpusdienā)
ZU MITTAG ESSEN (pusdienas)
am Nachmittag (pēcpusdienā)
nachmittags (pēcpusdienas)
am Abenda (vakarā)
nolaižas (vakaros)
ZU ABEND ESSEN (Vakariņu vakariņas)
IN DER NACHT (naktī)
nachts (naktī)DER MORGEN (no rīta) – DER VORMITTAG – DER MITTAG (pēcpusdienā) – DER NACHMITTAG – DER ABEND (vakarā), bet notiek İN DIE NACHT..
DER WOCHENTAG: am Montag (pirmdien)
montas (pirmdienās)
esmu Dienstāgā (otrdien)
dienstags (otrdienas)
am Wochenende (nedēļas nogale)DER MONTAGA (pirmdiena)–DER DİENSTAG (otrdiena)–DER MITTWOCH (trešdiena)–DER DONNERSTAG (ceturtdien)–DER FREITAG–DER SAMSTAG–DER SONNTAG
NORĀDOT MĒNEŠUS UN SEZONAS, TAS VIENMĒR TIEK TAD AR (IM)…
DER MONAT: im Februar (februārī) der Februar (februārī)
im aprīlī (aprīlī) der aprīlī (aprīlī).DIE JAHRESZEİT: im Frühling (pavasarī) der Frühling (pavasaris)
im Sommer (rakstīt) der Sommer (rakstīt)İN DEN FERİEN: atvaļinājumā
IM URLAUB: atvaļinājumā
ZU OSTERN
ZU VEIHNACHTEN
DİE SECUNDE: otrā–DİE MINUTE:minūte–DİE STUNDE:stunda (raksti vienmēr ir DİE)
DER TAG- DİE WOCHE- DER MONAT- DAS JAHR ..VĀRDU ATRAŠANA:
WO WOHIN WoHER
(KUR) (KUR) (KUR)
HIER: šeit HIERHIN: b VON HIER: no šejienesDORT: tur, tur DORTHIN: tur VON DORT: tur
DA: tur DAHİN: tur VON DA: tur
DRAUßEN: ārpus HİNAUS: ārpus VON DRAUßEN: ārpus
(außen: ārpusē) (nach draußen: ārpusē)DRINNEN: iekšpusē HİNEİN: iekšpusē VON DRINNEN: iekšpusē
(iekšpuse: iekšpuse) (nach drinnen:inside)OBEN: HİNAUF no augšas: VON OBEN no augšas: no augšas
(nach oben: uz augšu)UNTEN: zemāk HINUNTER: zem VON UNTEN: zemāk
(nach unten: zemāk)VORN: priekšā NACH VORN: priekšā VON VORN: priekšā
HİNTEN: no aizmugures NACH HİNTEN: no aizmugures VON HİNTEN: no aizmugures
LİNKS: pa kreisi NACH LİNKS: pa kreisi VON LİNKS: pa kreisi
RECHTS: pa labi NACH RECHTS: pa labi VON RECHTS: pa labi
Atšķirība starp HIN UN VIŅU:HIN: To lieto, ja runātājs ir attālināts no .. (jūs attālināties no manis)
VIŅA: izmanto, kad tuvojas runātājam (tu tuvojies man)Piemēram: HİNAUS: lieto, ja kāds iet prom no mums un iziet ārā.
Tāpat HERAUS: tiek izmantots, kad kāds iznāk un nāk pretim...
LAIKA VĀRDI:SEIT HEUTE: no šodienas SEIT EİNEM JAHR: no viena gada
SEIT GESTERN: kopš vakardienas, no SEIT JAHREN: kopš gadiem
SEİT MONTAG: kopš pirmdienas SEİTDEM: kopš tā laika
SEIT DEM HERBST: kopš rudens SEIT DAMALS: kopš seniem laikiem
BİS GESTERN: līdz vakardienai SEİT KURZER ZEİT: kopš neilga laika
BİS HEUTE: līdz šim OFT: bieži, bieži
BIS MORGEN: līdz rītdienai MEISTENS: lielāko daļu laika
BİS MONTAG: līdz pirmdienai MEHRMALS: daudzas reizes
BIS JETZT: līdz šim SELTEN: reti
JEDEN TAG: katru dienu MANCHMAL: dažreiz
ALLE TAGE: visu dienu AB UND ZU: reizēm
den ganzen Tag: visu dienuSTÜNDLİCH: katru stundu
TÄGLİCH: katru dienu
WÖCHENTLİCH: katru nedēļu
LANGE ZEIT: ilgs laiks KONJUKTİV I un KONJUKTİV II vācu valodā.
NOSACĪTĀJS I: kāda cilvēka vārdi tiek nodoti citai personai (netiešā runa I tiek izmantota, nododot personas runu). Citiem vārdiem sakot, viņš nosaka, ka vārds nepieder viņam, bet pieder kādam citam un ka tas ir viņa paša instruments. Ar Konjuktiv arī VĒLOS, VĒLOS, LŪDZU, LŪGŠU…. utt ir izteikts. (REGULĀRO UN NEPREGULĀRO DARBĪBU TABULA IR JĀATGAMINA)..
REGULAR IRREGULAR SAJĀVĒJS I (REGULAR-IRREGULAR DARBĪBAS VĀRDS
ich frag-e ich nehme-e -e
du frag-est du nehm-est -est
er,sie,eis frag-e er,sie,es nehm-e -e
wir frag-en wir nehm-en -en
ihr frag-et ihr nehm-et -et
sie / Sie frag-en sie/Sie nehm-en -en rotaslietu pirkšanaKONJUNKCIJAS I PĀRVĒRTĪBA PĒC LAIKA IR ŠĀDI...
RĀDĪTĀJS (NORMĀLS TEIKUMS) SASTĀDĪTĀJS I
präsens: ich lade dich zur party ein * er lade mich zur Party ein
(Es jūs uzaicinu uz ballīti) (viņš mani aicina uz ballīti) vai arī gribētupräteritum: ich lud dich zur Party ein *er habe mich zur Part eingeladen
(Es uzaicināju jūs uz ballīti) (Viņš mani uzaicināja uz ballīti)perfekt: ich habe dich zur Party eingeladen * er habe mich zur party eingelan
(Es uzaicināju jūs uz ballīti) (Viņš mani uzaicināja uz ballīti)futūrs: ich werde dich zur Party einladen * er werde mich zur Party einladen
(Es uzaicināšu jūs uz ballīti) (Viņš uzaicinās mani uz ballīti)Ļaujiet man vēlreiz paskaidrot ar teikuma piemēru. ļaujiet man izteikt normālu teikumu
ALI: ICH GEHE HİER MİT MEİNEM SOHN ZUR ARBEİT (Ali: Es eju šeit strādāt ar savu dēlu)Darīsim to tagad ar KONJUKTİV I
ER GEHE DORT MİT SEİNEM SOHN ZUR ARBEİT (Viņš devās tur strādāt ar savu dēlu)
Netiešā runā stāsta, ka Ali devies strādāt kopā ar dēlu... Netiešo izteicienu jau paskaidroju augstāk.KONJUKTİV II: tiek stāstīti nereāli un neiespējami notikumi. Citiem vārdiem sakot, vēlme, pieprasījums, prasība, pasūtījums, prognoze un tā tālāk.
Konjunktīvs II * WÜRDEN + MASTAR YAPI ir izveidots provincē. WERDEN konjunktīvas II forma ir WÜRDEN. Ļaujiet man to vēlreiz izskaidrot teikumos.normāls teikums (indikatīvs) SASTĀDĪTĀJS II
Präsens: ich komme ich käme/ ich würde kommen (abi nozīmē vienu un to pašu)
futur: ich werde kommen ich käme/ ich würde kommen
Es teikumu parasti daru vairāk ar würden. Man tas šķiet vieglāk.präteritum: er gab ich hätte gegeben
perfekt: er hat gegeben ich hätte gegebenAR PAŠO LAIKU
İCH KÄME NİCHT ZU SPÄT (es nenokavētu, ja būtu)
İCH WÜRDE NİCHT ZU SPÄT KOMMEN (es nenonāktu novēloti, ja būtu .. ŠĪ NOZĪME IR TĀ PAŠA ŠOS DIVOS SAKAROS. Tas tika izgatavots ar würden vienā no tiem.Ar PĒDĒJO LAIKU
İCH WÄRE NİCHT ZU SPÄT GEKOMMEN (es nenokavētu, ja būtu)konjuktiv arī
HABENS SĒNS VĒRDENS
HÄTTEN WÄREN WÜRDEN Tā ir. tas pagaidām ir viss . Es pats to visu sagatavoju.
Es atkal dalīšos vēlāk, kad atradīšu laiku. SİCH FREUN: priecājieties… Nav ziloņa, ko sauc par FREUN
sich freuen (ietver gan jēgu priecāties, gan priecāties)
SİCH FREUN: priecājieties… Nav ziloņa, ko sauc par FREUN
sich freuen (ietver gan jēgu priecāties, gan priecāties)Es to zinu, bet es domāju, ka, to rakstot, bija aizmirsta vēstule. redzēt to tagad atmaskotu. Es būtu priecīgs, ja lasīšanas laikā izlabotu manas pareizrakstības kļūdas. Es rakstīju pārsteidzīgi, kamēr rakstīju, nekad pat nepamanīju kļūdu. Protams, paldies. Bet lieta ir tāda, ka es uzticos savai vācu valodas gramatikai, izņemot pareizrakstības kļūdas.
Es tomēr zinu, ka dažreiz vārdu nozīme mainās, ja ir pareizrakstības kļūda.
bet es to varētu izdarīt tik daudz. jūs atnesīsit turpinājumu. respektēkļūdas notiek visiem, protams, es gribēju izdarīt piezīmi, lai labotu kļūdu, un man bija laiks pārskatīt visus jūsu rakstus. Es uzzināju daudz ko, ko es nezinu, jums ir ļoti kārtīgs un saprotams stils
Paldies par dalīšanos.
–> Tu sniedzi tik daudz informācijas, Reija, ka es noklikšķināšu uz pateicības pogas ikreiz, kad ieraudzīšu tavu vārdu. aplausi :)
Ļaujiet man vēlreiz uzdot jautājumu. Kuras tēmas ir ietvertas šajos b1 pasīvos. Man ir arī veca grāmata. Tas arī parāda, ka agrāk ir divi pasīvie veidi un tie, kas izgatavoti ar mussen können un tā tālāk, ka es mazliet izskatījos. Piemēram, atkal.
Die Wanden werden geschreichen. krāsas ziņā es neesmu pārliecināts, ka tas varētu būt nepareizi ar geschreichen.
Die Wanden wurden geschreichen werden.
Die Wanden sind geschreichen worden.
Die Wanden mussen geschreichen werden.Var būt kļūdas, jo es tās neatkārtoju. Vai uz visām šīm pasīvām attiecas b1?
Ļaujiet man vēlreiz uzdot jautājumu. Kuras tēmas ir ietvertas šajos b1 pasīvos. Man ir arī veca grāmata. Tas arī parāda, ka agrāk ir divi pasīvie veidi un tie, kas izgatavoti ar mussen können un tā tālāk, ka es mazliet izskatījos. Piemēram, atkal.
Die Wanden werden geschreichen. krāsas ziņā es neesmu pārliecināts, ka tas varētu būt nepareizi ar geschreichen.
Die Wanden wurden geschreichen werden.
Die Wanden sind geschreichen worden.
Die Wanden mussen geschreichen werden.Var būt kļūdas, jo es tās neatkārtoju. Vai uz visām šīm pasīvām attiecas b1?
Jūs pārāk nepareizi rakstījāt teikumus. Mēģinot vispirms izveidot šādu teikumu, vienskaitlis kā notiek tavs vārds daudzskaitlis Atrodiet to izdarītu (protams, ja vēlaties izmantot cogul).
Pirmkārt die Wand : Siena mirst Wände notiek. Jūs lietojāt streichen fill, lai teikumā apzīmētu balināšanu vai krāsu. Streichen Darbības vārda i partizips krāsots notiek. Labosim savus teikumus tūlīt.
Die Wände werden gestrichen. (Sienas tiks krāsotas)
Die Wände wurden gestrichen. (Sienas bija krāsotas)Die Wände wurden gestrichen werden.
Die Wände sind gestrichen worden. (Sienas ir krāsotas)
Die Wände müssen gestrichen werden. (Sienām jābūt krāsotām. Modalverb, piemēram, must angļu valodā)Jūs pārāk nepareizi rakstījāt teikumus. Mēģinot vispirms izveidot šādu teikumu, vienskaitlis kā notiek tavs vārds daudzskaitlis Atrodiet to izdarītu (protams, ja vēlaties izmantot cogul).
Pirmkārt die Wand : Siena mirst Wände notiek. Jūs lietojāt streichen fill, lai teikumā apzīmētu balināšanu vai krāsu. Streichen Darbības vārda i partizips krāsots notiek. Labosim savus teikumus tūlīt.
Die Wände werden gestrichen. (Sienas tiks krāsotas)
Die Wände wurden gestrichen. (Sienas bija krāsotas)Die Wände wurden gestrichen werden.
Die Wände sind gestrichen worden. (Sienas ir krāsotas)
Die Wände müssen gestrichen werden. (Sienām jābūt krāsotām. Modalverb, piemēram, must angļu valodā)Paldies par informāciju. Vienskaitlis un daudzskaitlis laika gaitā ir viss, ko es šobrīd daru, ir apgūt gramatiku. Bet nez vai visi šie ir iekļauti tajos, kas parādīti līdz B1 līmenim?
- Lai atbildētu uz šo tēmu Jums ir jāpiesakās.