Sie stehen eng umschlungen
Ein fleischgemisch tik reiz ar tagu
Wo das meer das land beruhrt
Būs sie cilvē die wahrheit sagen
Doch ihre worte frisst der wind
Wo das meer zu ende ist
Halt sie zitternd seine rokas
Und cepure ihn auf die stirn gekusst
Sie tragt den abend in der brust
Und weiss dass sie verleben muss
Sie legt no kopf in seinen schoss
Und bittet einen letzten kuss
Und dann hat er sie gekusst
Wo das meer zu ende ist
Ihre lippen schwach und bla?
Und seine augen werden na?
Der letzte kuss ir tik lang katrs
Der letzte kuss
Er erinnert sich nicht mehr
…………………………………………………………………
Sis
Rokas cieši ap cits citu.
Ķermeņa maisījums, ļoti dzīvas dienas.
Ja jūra skar zemi.
Viņa grib viņai pateikt patiesību.
Bet vējš ēd vārdus.
Ja jūra beidzas,
Meitene tur viņas rokas, satricina.
Un skūpstās viņas uz pieres.
Meitene nakšņo viņas krūtīs,
Viņš zina, ka viņam ir jāizzūd.
Ievieto galvu savā klēpī.
Un viņš vēlas pēdējo skūpstu.
Un tad zēns viņu noskūpstīja,
Ja jūra beidzas.
Viņas lūpas ir smalkas un gaišas,
Un asaras.
Pēdējais skūpsts bija sen.
Pēdējais skūpsts…
Zēns vairs neatceras
joks joks 
