KAS IR MŪSU PAMATTIESĪBAS?

Pamattiesības tiesību aktos ieņem ļoti svarīgu vietu. Jo neviens tiesiskais regulējums nevar būt pretrunā ar pamattiesībām. Tomēr lielākā daļa cilvēku nezina savas pamattiesības vai neizmanto tiesisko aizsardzību, pat ja zina. Tomēr pamattiesības ir mūsu konstitūcijas pamatā. Mūsu konstitūcija nosaka mūsu pamattiesības un brīvības noteiktā sadaļā.
Mūsu pamattiesības ir sadalītas noteiktās kategorijās. Šīs klasifikācijas izriet no doktrīnas, noteikumiem mūsu konstitūcijā un likumos.
MŪSU PAMATTIESĪBAS
Pamattiesības var definēt kā neaizstājamas tiesības cilvēka dzīvībai. Pamattiesības iedala trīs kategorijās: personiskās tiesības, sociālās un ekonomiskās tiesības un politiskās tiesības. Tiesības, kas ir saistītas ar personas materiālo un morālo integritāti un ir cieši saistītas ar personu. personiskās tiesības To sauc.
Mūsu likuma mērķis ir ikvienam valstī dzīvojošajam sasniegt noteiktu sociālās un ekonomiskās labklājības līmeni. Šeit ir tiesības, kas paredzētas šī līmeņa aizsardzībai. sociālās un ekonomiskās tiesības To sauc.
Tiesības, kas parasti tiek piešķirtas pilsoņiem un kas dod viņiem iespēju izteikties vai piedalīties valsts pārvaldē. politiskās tiesības To sauc.
1)TIESĪBAS UZ DZĪVĪBU
Tiesības uz dzīvību ir pirmajā vietā starp pamattiesībām. Tas veido cilvēka eksistences pamatu. Jo bez tiesībām dzīvot citām tiesībām nav nozīmes. Jo cilvēks savu eksistenci piepilda dzīvojot. Nav iedomājams, ka mirušam cilvēkam būtu pamattiesības. Valstis veic ļoti svarīgus pasākumus, lai aizsargātu tiesības uz dzīvību. Raugoties uz mūsdienu apstākļiem un norisēm, alkohola un narkotiku atkarības pieaugums jauniešu vidū, īpaši pēdējos gados, negatīvi ietekmē tiesības uz dzīvi. Tāpēc, ja skatāmies no savas valsts perspektīvas, tiek veikti pasākumi, lai pasargātu jauniešus no narkotikām un alkohola. Piemērs tam ir vecuma ierobežojuma noteikšana alkohola un cigarešu iegādei. Bez tam, lai nodrošinātu tiesības uz dzīvi, kā piemēru var minēt pansionātu un veselības iestāžu celtniecību, īpaši bērniem, kuriem nepieciešama pajumte.
2) TIESĪBAS UZ PERSONAS IMUNITĀTI
Personiskā imunitāte ir viena no cilvēka pamattiesībām. Mūsu Satversmē šīs tiesības ir reglamentētas kā neaizskaramas personas fiziskajai un garīgajai integritātei. Tajā teikts, ka personas brīvība un drošība nevar tikt pakļauta nekādai iejaukšanās konstitucionālajās robežās. Tiesību uz personas imunitāti aizsardzība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu sabiedrībā nepieciešamo mieru. Mūsu likumā ir aizliegts personai meklēt savas tiesības ar nelikumīgiem līdzekļiem. Ja šī aizlieguma nebūtu, personai, kura savas tiesības tiecas neleģitīmos veidos, būtu neizbēgami iejaukties citu personu personiskajā imunitātē.
Mūsu Satversmē situācijas, kas var traucēt personas imunitāti, ir uzskaitītas kā ierobežotas. Ja nepieciešama medicīniska iejaukšanās, var tikt pārkāpta cilvēka ķermeņa imunitāte. Tiesībaizsardzības iestādes var iejaukties jo īpaši cilvēkiem, kuri izdara noziegumus. Mūsu likumi to atļauj.
 
3) TIESĪBAS BALSĒT UN TIKT IEVĒLĒTAM
Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir vienas no politiskajām tiesībām, kas tiek piešķirtas tikai pilsoņiem. Saskaņā ar mūsu konstitūciju balsošanas vecums ir astoņpadsmit. Tiesības ievēlēt un tikt ievēlētam ietver daudzus elementus. Starp šiem elementiem ir iespēja izveidot politisko partiju, būt politisko partiju biedram, būt deputāta kandidātam, piedalīties tautas balsojumā. Taču balsošanu ierobežo daži mūsu konstitūcijas noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem tautas nobalsošanā nevar piedalīties ierindnieki un apakšvirsnieki, militārie studenti un notiesātie.
4) TIESĪBAS UZ PRIVĀTUMU
Privātā dzīve ir dzīve, kas pieder tikai pašam un nevēlas, lai citi zina, redz un skatās. Tā ir joma, kurai cilvēks tikai pieder un ievieš kārtību. Šo jomu aizsargā mūsu likums kā tiesības uz privātumu. Saskaņā ar šīm tiesībām nevienam nav pienākuma un nevar piespiest atklāt savas attiecības ar ģimeni un bērniem. Šīs tiesības ir reglamentētas mūsu konstitūcijas 20. pantā. Saskaņā ar šo pantu: “Ikvienam ir tiesības prasīt, lai tiktu ievērota viņa privātā un ģimenes dzīve. Neaizskarama privātās un ģimenes dzīves konfidencialitāte."
5) TIESĪBAS UZ IZGLĪTĪBU
Nevienam nevar atņemt tiesības uz izglītību un apmācību. Apmācības notiek valstu kontrolē. Mūsdienās valsts nodrošina daudzas iespējas īstenot tiesības uz izglītību. Piemēri ir stipendijas un kopmītnes studentiem, kuru ekonomiskais stāvoklis nav labs, kā arī rehabilitācijas centri studentiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tiesības uz izglītību būtu jānodrošina visiem pilsoņiem vienlīdzīgi un bez diskriminācijas. Obligātā izglītība ir viens no soļiem, kas veikts, lai to izpildītu.
6)TIESĪBAS UZ VESELĪBU
Tiesības uz veselību ir tiesības, kas ir cieši saistītas ar tiesībām uz dzīvību. Tā kā nāve var notikt garīgās veselības problēmu dēļ. Tiesībām uz veselību ir divas dimensijas: fiziskā veselība un garīgā veselība. Valsts veic nepieciešamos pasākumus tiesību uz veselību īstenošanai un sabiedrības veselības aizsardzībai. Tiesības uz veselību ir minētas daudzos starptautiskos līgumos un dokumentos. To regulē mūsu Satversmes 56. pants. Saskaņā ar šo rakstu: "Ikvienam ir tiesības dzīvot veselīgā un līdzsvarotā vidē."
7) TIESĪBAS UZ RAKSTU
Tiesības iesniegt petīciju ir mūsu konstitūcijas 74. pantā noteiktas tiesības iegūt informāciju un izteikt sūdzības. Saskaņā ar šo pantu: “Pilsoņiem un ārzemniekiem, kas dzīvo Turcijā, ar savstarpīguma nosacījumu ir tiesības rakstiski vērsties kompetentajās iestādēs un Turcijas Lielajā Nacionālajā asamblejā par savām vēlmēm un sūdzībām attiecībā uz sevi vai sabiedrību. ''